Glenns Teodors Sīborgs (angļu: Glenn Theodore Seaborg, izrunā: /ˈsiːbɔːrɡ/, dzimis 1912. gada 19. aprīlī, miris 1999. gada 25. februārī) bija Amerikas Savienoto Valstu ķīmiķis, atomfiziķis un universitātes profesors. 1951. gadā Glenns Sīborgs kopā ar Edvinu Makmillanu saņēma Nobela prēmiju ķīmijā "par viņu atklājumiem transurāna elementu ķīmijā".[1] Sīborgs bija līdzatklājējs 10 ķīmiskajiem elementiem — plutonijam, amerīcijam, kirijam, berklijam, kalifornijam, einšteinijam, fermijam, mendeļejevijam, nobēlijam un 106. ķīmiskajam elementam, kuru, vēl dzīvam esot, nosauca par godu Sīborgam, tas ir, sībordžijam. Viņa vārdā ir nosaukts arī asteroīds, tas ir, 4856 Seaborg. Glenns Sīborgs bija iesaistīts arī Manhetenas projektā.
Glenns Teodors Sīborgs ir dzimis zviedru emigrantu ģimenē. Viņa vecākiem uzvārds zviedru valodā bija Sjöberg. Pēc zviedru īpašvārdu atveidošanas norādījumiem šāda uzvārda atveidojums latviešu valodā būtu Šēberjs.[2]
|
|---|
| | 1901–1925 | |
|---|
| | 1926–1950 | |
|---|
| | 1951–1975 | |
|---|
| | 1976–2000 | |
|---|
| | 2001–pašlaik | |
|---|
|
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Glenns Sīborgs.
